Kritisks stāsts par Dabas aizsardzības pārvaldes pieeju

Eiropa norāda, ka esošās piekrastes aizsargājamās teritorijas ir pietiekamas, taču nepieciešams skaidrāk definēt to mērķus un pārvaldību. Eiropas ieteikums ir izveidot vienu jaunu atkrastes teritoriju. Tomēr DAP plāns uzbrukumu vērš tieši pret piekrastes zonām - tur, kur Eiropa uzskata, ka teritorijas ir pietiekamas.

Ja piekrastes zvejas ierobežojumu pamatojums balstās tikai uz šauru biotopu indikatoru interpretāciju, bet netiek izvērtēta ietekme uz mazapjoma zvejniecību un piekrastes kopienām, tas nonāk pretrunā ES pieejai. Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) paredz ne tikai vides mērķus, bet arī sociālo un ekonomisko ilgtspēju zvejniecībā. EJZAF/EMFAF regulējums īpaši atbalsta mazapjoma piekrastes zveju. Nepieciešams caurspīdīgi parādīt, kā izvērtēti sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kādas alternatīvas izskatītas un kāds ir pārejas un mazināšanas plāns.

Zinātniskais pētījums atzīst, ka Baltijas jūras ekosistēma pasliktinās, bet kā galvenais cēlonis ir eitrofikācija (eutrophication). Pētījumā skaidri norādīts: eitrofikācija ir galvenais faktors, kas ietekmē ekosistēmu, nevis zveja. Tomēr ar Rīgas attīrīšanas iekārtām un citu reālo eitrofikācijas cēloņu novēršanu DAP neko nedarīs - tā vietā ierobežo piekrastes zvejniekus, kuru ietekme nav konstatēta kā būtiska problēma.

VARAM padomniece diskusijā ar Mazjūras zvejniekiem skaidri norāda, ka viņi plāno bez ietekmes analīzes un tādu neplāno veikt. Nav skaidrs, kāds par to ir viedoklis Valsts kancelejai, kas savā stratēģijā rekomendē datos balstītu pieeju (F1.4. Sistēmiski veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu politikas procesā, uzturēt augstu valdības centra analītisko kapacitāti un spējas). Šāda pieeja rada bažas par lēmumu pamatotību un to atbilstību mūsdienu labas pārvaldības standartiem.

Astra Labuce vienlaicīgi ieņem gan VARAM padomnieces, gan LHEI (Latvijas Hidroekoloģijas institūts) pētnieces amatus. Vai šis duālais statuss neizskaidro, kāpēc pēkšņi LHEI iegūst galveno lomu jūras aizsardzības plānošanā? Vai nav runa par interešu konfliktu, kad viena un tā pati persona pieņem politiskos lēmumus un vienlaicīgi veic 'neatkarīgus' zinātniskos pētījumus, kas pamato šos lēmumus?

"Lucīši mūsu valsti neaizstāvēs! To darīs Latvijas patrioti - kas šeit dzīvo, izprot un ir par savu zemi!" Tieši tā izsaka Latvijas piekrastes kopienu nostāju pret nepamatotiem ierobežojumiem. Vietējie cilvēki, kas dzīvo un strādā pie jūras, saprot savu vidi un ir gatavi to aizstāvēt no neapdomātiem lēmumiem, kas var sagraut viņu dzīvesveidu un kultūru.

Sniegt uzlabojumus esošai versijai ir kā mēģināt nesekmīgu atzīmi izlabot uz minimālo sekmīgo. Tas nav pieņemami. Nepieciešama pilna plāna pārstrāde, kas iekļauj samērīgu ietekmes analīzi un nodrošina iespēju to izskatīt un sniegt priekšlikumus pēc būtības. Tavs viedoklis ir svarīgs - palīdzi līdz 18. decembrim!